Skip to content

Par mani

Esmu beigusi Rīgas Stradiņa universitāti, mērķtiecīgi domājot par ķirurģijas novirzienu. Turpināju rezidentūru ķirurģijā, bet nepameta doma izvēlēties kādu šaurāku novirzienu, līdz nolēmu turpināt studijas uroloģijā, kas apvieno ne tikai interesantu darbu ambulatorā praksē, veicot izmeklējumus ne tikai endoskopiskus, bet arī ietverot ultrasonoskopiju, veicot priekšdziedzera biopsijas, uzsākot iedziļināties priekšdziedzera vēža agrīnā diagnostikā un terapijā, lai aizvien labāk varētu uzlabot pacientu dzīves kvalitāti, samazinot „ielaistos” un metastātiskos audzēja gadījumus. Priekšdziedzera vēža agrīna diagnostika ir aktuāla problēma jau vairākus gadu desmitus visā pasaulē. Lai to uzlabotu, tiek veikti neskaitāmi pētījumi visā pasaulē. Arī Latvijā sadarbībā ar Biomedicīnas Pētījumu un Studiju centru piedalījos divos Granta pētījumos, meklējot biomarķierus agrīnai priekšdziedzera vēža diagnostikai. Ieguvu pirmo vietu Baltijas Urologu kongresā ar stenda referātu, runājot par autoantivielām pret priekšdziedzera vēža antigēniem.  Beidzot rezidentūru un iegūstot urologa sertifikātu, nespēju apvaldīt vēlmi turpināt studijas. Šobrīdesmu pabeigusi Rīgas Stradiņa Universitātes doktorantūras studijas un strādāju pie disertācijas darba. Savu disertācijas darba un Norvēģijas Granta pētījuma ietvaros veicu zinātnisko darbu par priekšdziedzera vēža ekstracelulārām vezīkulām kā potenciāliem priekšdziedzera vēža diagnostikas un prognostikas biomarķieriem.

Rīgas Austrumu Klīniskā Universitātes slimnīcā uroloģijas klīnikā ieguvu zināšanas par akūto un plānveida uroloģisko ķirurģiju, kā rezultātā liela interese radās par urīnizvadkanāla striktūras (sašaurinājuma) saslimšanu. Mani neatstāja vienaldzīgu pacienti, kuriem šī saslimšana rada ne tikai psiholoģisku, bet arī fizisku diskomfortu, kas ievērojami pasliktina dzīves kvalitāti.  Tā attīstās pēc urīnizvadkanāla iekaisumiem, traumām, pēc katetrizācijām vai izmeklējumiem, ko veic caur urīnizvadkanāliem. Ne tikai šīs saslimšanas attīstība un tās gaita ir komplicēta, bet arī terapijas izvēle ir liels izaicinājums, jo tā ietver dažādas metodes, ietverot mazinvazīvas un invazīvas manipulācijas līdz pat ķirurģiskai terapijai kā urīnizvadkanāla plastiskās operācijas, lai atbrīvotu pacientus no komplikācijām, tādām kā urīna retenci un sekojošu cistostomiju („trubiņa vēderā”  patvaļīgai urīna noplūšanai maisiņā). Lai aizvien vairāk iegūtu zināšanas par katra pacienta individuālo un pareizāko terapijas metodi un ķirurģiskās metodes izvēli un tās tehniku, šīs slimības ārstēšanā, mācījos Vācijas Ependorfas Klīniskajā Universitātes slimnīcā pie pasaulslavenās profesores Margit Fisch vadītajā uroloģijas klīnikā un apmeklēju kursus Londonā gan praktiski mācoties veikt urīnizvadkanāla plastiskās operācijas gan iegūstot teorētiskās zināšanas, piedaloties lekcijās un tieši sekojot operāciju gaitai dzīvajā ēterā, klausoties operējošā ķirurga un citu speciālistu komentāros un rekomendācijās. Pēc šīs iegūtās pieredzes, uzsāku veikt urīnizvadkanāla (uretras) plastiskās operācijas ne tikai izgriežot sašaurināto vietu, bet arī izmantojot mutes gļotādu, atjaunojot kanlāla diametru, tadejādi dodot iespēju pacientiem apmeklēt tualeti un veikt urināciju dabiskā veidā bez papildus ierīcēm – cistostomas, no kuras urīns ir jāizlaižas, kad maisiņš uzpildās. Mana interese nepazūd un turpināšu izzināt un pielietot praksē aizvien jaunas un jaunas ķirurģiskās metodes. 2018.gada oktobrī biju stažēties Indonēzijā, Malangā Saiful Anwar General Hospital pie ļoti zinoša un pieredzes bagāta ārsta Paksi Satyagraha, kas tāpat kā es ir aizrāvies ar uretras plastiskām operācijām. Viņš mani uzņēma savā slimnīcā, savā uroloģijas nodaļā, lai sniegtu man savu pieredzi, savu pieeju uretras plastiskām operācijām un piedaloties ikdienas operācijās, guvu atkal jau jaunas iemaņas un zināšanas. Šīs iemaņas noteikti likšu lietā, turpinot ārstēt un veikt uretras plastiskās operācijas pacientiem, kuriem tās ir nepieciešamas.

Comments are closed.