Ar gandarījumu vēlos teikt, ka savā praksē esmu uzsākusi uretrālo stentu implantāciju – inovatīvu uretras striktūras ārstēšanas metodi, kas līdz šim Latvijā nav tikusi izmantota un klīniski izvērtēta.
Šī metode paplašina pieejamās ārstēšanas iespējas pacientiem ar uretras striktūru un kalpo kā vēl viena alternatīva līdztekus jau zināmajām terapijas metodēm. Lai gan ilgtermiņa rezultāti Latvijā vēl tiks vērtēti, starptautiskā pieredze liecina, ka rūpīgi atlasītiem pacientiem uretrālā stenta implantācija var sniegt labus funkcionālos rezultātus un uzlabot dzīves kvalitāti.
Mans mērķis ir piedāvāt pacientiem mūsdienīgas, zinātniskos pierādījumos balstītas ārstēšanas iespējas, individuāli izvērtējot katru gadījumu un kopīgi izvēloties piemērotāko terapijas risinājumu.
Urīnizvadkanāla sašaurinājums jeb uretras striktūra ir hroniska slimība, kurai raksturīgs recidīvu risks arī pēc ārstēšanas. Tādēļ neatkarīgi no izvēlētās terapijas pacientiem nepieciešama regulāra novērošana un rūpīgi plānots turpmākās aprūpes plāns.
Mūsdienās uretras striktūras ārstēšanas iespējas ietver urīnizvadkanāla dilatāciju (bužēšanu), optisku uretrotomiju, uretroplastiju, kā arī salīdzinoši jaunu minimāli invazīvu metodi – uretrālā stenta implantāciju.
Pacienta gadījums
Pacients: V. V., 64 gadi.
2021. gadā pacientam tika veikta labdabīgas prostatas hiperplāzijas ķirurģiska ārstēšana – prostatas enukleācija ar holmija lāzeru. Pēc operācijas pakāpeniski attīstījās urinācijas traucējumi: urīna strūkla kļuva vājāka, urinācija notika ar spiešanos un pārtraukumiem, kā arī parādījās ilgstoša urīna pilēšana pēc urinācijas.
Izmeklēšanas laikā tika diagnosticēta uretras striktūra, un 2025. gada jūlijā pacientam veic endoskopisku operāciju – optisku uretrotomiju. Tomēr neilgi pēc operācijas attīstās striktūras recidīvs, radot akūtu urīna retenci. Tādēļ 2025. gada septembrī tiek izveidota cistostoma.
Pacientam cistostoma būtiski pasliktināja dzīves kvalitāti. Grūti pieņemt esošo situāciju, turklāt katra cistostomas nomaiņa izraisīja izteiktas sāpes.
Klīnikā, kur novērojās, visas terapijas metodes ir izsmeltas, tomēr cistostoma pacientam ļoti traucē un nespēj pie tās pierast un pieņemt esošo situāciju. Katra cistostomas maiņa pacientam ir ļoti sāpīga. Nezaudējot cerību, pacients meklē citas terapijas iespējas.
Fibrocistoskopija (14.10.2025.): uretras striktūru tieši pie ārējā urīnizvadkanāla sfinktera. Cistoskopu cauri striktūrai ievadīt nav iespējams. Veic uretras bužēšanu.
Ņemot vērā striktūras lokalizāciju tiešā ārējā sfinktera tuvumā, uretroplastija šajā gadījumā nebija indicēta. Pacientam tika rekomendēta Allium uretrālā stenta implantācija.
Mikcijas cistouretrogramma (02.2026.) uzrādīja aptuveni 1,2 cm garu uretras lūmena sašaurinājumu. Urīnizvadkanāls vidējās trešdaļas rajonā bija gofrēts. Kopumā uretras bojājums garākā posmā.
Operācija (03.2026.) Endoskopiska optiska uretrotomija kombinācijā ar Allium uretrālā stenta implantāciju.
Jau pirmajā pēcoperācijas dienā pacients urinē pats, brīvi un bez sūdzībām. Cistostomu evakuē piektajā pēcoperācijas dienā.
Četrus mēnešus pēc operācijas urinācija saglabājās brīva un nesāpīga un uretras striktūras recidīvu novēro. Stenta lokalizācija pareiza, pilda savu funkciju.
Kas ir uretrālie stenti?
Allium uretrālā stenta implantācija ir salīdzinoši moderna un minimāli invazīva metode atsevišķu uretras striktūru ārstēšanai.
Stenti ir izgatavoti no nitinola – elastīga metāla sakausējuma – un pārklāti ar īpašu polimēra slāni, kas samazina rētaudu ieaugšanas risku stentā. Tie nav paredzēti kā pastāvīgi implanti – parasti tos ievieto uz vairākiem mēnešiem vai pat vairākiem gadiem, pēc tam stentu izņemot.
Potenciālie ieguvumi
- Palīdz uzturēt urīnizvadkanālu atvērtu pēc uretrotomijas vai dilatācijas.
- Daļai pacientu samazina uretras striktūras recidīva risku.
- Var būt piemērota alternatīva pacientiem, kuriem uretroplastika nav iespējama vai tās veikšana tiek atlikta.
Ierobežojumi
- Uretrālie stenti netiek uzskatīti par uretras striktūras ārstēšanas “zelta standartu”. Ilgtermiņā par visefektīvāko ārstēšanas metodi joprojām tiek uzskatīta uretroplastija.
- Iespējama stenta migrācija (pārvietošanās), diskomforts, urīnceļu infekcijas, kā arī atsevišķos gadījumos urīna nesaturēšana.
- Daļai pacientu striktūra var atkārtoties arī pēc stenta izņemšanas.
Ko rāda pētījumi?
Pētījumos par recidivējošu bulbārās uretras striktūru ārstēšanu Allium uretrālā stenta ilgtermiņa sekmju rādītāji bieži sasniedz 75–80 %. Tas ir labāks rezultāts nekā atkārtotai dilatācijai vai optiskai uretrotomijai, taču kopumā zemāks nekā veiksmīgi veiktai uretroplastijai.
Tādēļ uretrālā stenta implantācija nav universāls risinājums visiem pacientiem, bet gan rūpīgi izvērtējama ārstēšanas metode konkrētās klīniskās situācijās, īpaši gadījumos, kad uretroplastika nav iespējama vai ir saistīta ar augstu komplikāciju risku.
Nepadodies!
Ja Jums ir ieteikta uretrālā stenta implantācija, atcerieties – šis lēmums tiek pieņemts ar mērķi uzlabot Jūsu veselību un dzīves kvalitāti. Lai gan jebkura operācija var radīt satraukumu, mūsdienu uroloģijā pieejamās ārstēšanas metodes ļauj daudziem pacientiem atgūt brīvu urināciju un ievērojami samazināt simptomus.
Svarīgākais ir uzticēties savam ārstam, ievērot pēcoperācijas norādījumus un regulāri apmeklēt kontroles vizītes. Jo ciešāka sadarbība ar medicīnas speciālistiem, jo lielākas iespējas sasniegt veiksmīgu un ilgstošu ārstēšanas rezultātu.
Atcerieties – uretras striktūra nav diagnoze, ar kuru jāsamierinās. Savlaicīga ārstēšana un mūsdienīgas terapijas iespējas var palīdzēt atgriezties pie pilnvērtīgas un aktīvas ikdienas. Katrs solis ceļā uz ārstēšanu ir solis pretī labākai pašsajūtai un dzīves kvalitātei.
Be First to Comment